“Raksti” - deju kolektīvs ar spilgtu raksturu

Jau informējām, ka 21.martā Ogres kultūras centra vidējās paaudzes  deju kolektīvs “Raksti” aicina sava talanta cienītājus uz 10 gadu jubilejas koncertu. Jo tuvāk nāk koncerts, jo mēģinājumi kļūst biežāki un ilgāki. Pirms viena no šādiem mēģinājumiem tikāmies ar pašreizējo kolektīva vadītāju Sandru Purmali un ilggadējiem “Rakstu” dejotājiem – Antru Veisu, Pēteri Āboliņu un kolektīva prezidentu Gintu Sproģi. Visi trīs “Rakstos” dejo jau kopš kolektīva dibināšanas.

“Var sacīt, ka bez viņiem man būtu grūti...”

Sandra Purmale kopā ar “Rakstiem” ir tikai trešo sezonu, pirms tam kolektīvu vadīja Ināra Driksna. Kā atklāj pašreizējā kolektīva vadītāja, viņa bijusi ļoti aizņemts cilvēks. Dejojusi Valsts deju ansamblī “Daile”, vēl aizvien turpina strādāt Tautas deju anasmblī “Vektors” par repetitori, un Ogri nākusi ar lielu pierunāšanu. Pārņemt kolektīvu sezonas vidū, kad degungalā atbildīgas Dziesmu un deju svētku skates, ir diezgan nopietns lēmums. “Bet kolektīvs bija tik pretimnākošs, ka es viņus vēl šodien neesmu pametusi. Var sacīt, ka bez viņiem man būtu grūti,” neslēpj Sandra Purmale.

Atbilde uz jautājumu, kas tad “Rakstiem” ir tāds savdabīgs salīdzinājumā ar citiem deju kolektīviem, vadītājai ilgi nav jāmeklē. “Rakstiem” kā deju kolektīvam ir ļoti spilgts raksturs. Es domāju, ka viņus būtu ļoti grūti sajaukt ar kādu citu kolektīvu Latvijā. Un vēl – ir ļoti maz kolektīvu, kam būtu tik plašs repertuārs. Par to paldies Inārai Driksnai, kas dejotājiem sarūpējusi tādu repartuāru,” saka Sandra Purmale. Arī jubilejas koncertam dejotāji mēģina dejas no kolektīva “zelta fonda”, tiek solītas arī jaunas dejas, viena no jauniestudējumu autorēm arī kolektīva vadītāja Sandra Purmale.

Neesam nekādi mājās sēdētāji!

“Rakstu” prezidents Gints Sproģis, kuram ir vislielākais dejotāja stāžs (viņš kolektīvā dejo kopš pirmā mēģinājuma), atklāj, ka dažreiz sev gan uzdodot jautājumu: “Cik tad ilgi vēl dejošu?”  Taču vienalga kaut kā velk... “Kad esi pieradis, liekas pats par sevi saprotams, ka divreiz nedēļā jābūt kultūras namā uz skatuves un jādejo,” atklāj Gints. Viņš ir arī kolektīva vecākais dalībnieks – 44 gadi, jaunākajam dalībniekam – Kasparam Silkānam – šobrīd ir 23 gadi.

Kad sāku apšaubīt, vai vidējās paaudzes deju kolektīvam šāds dalībnieks nav par jaunu, Gints manas bažas izklīdina: “Ja cilvēks redz, ka kolektīvs ir atraktīvs, dejo ne tikai lēnos valšu ritmos, bet arī kaut ko jestrāku, kāpēc gan ne? Neesam arī nekādi mājās sēdētāji. Desmit gadu laikā tikai viena vasara bija tāda, kad neesam braukuši ārpus Latvijas. Eiropa, Dienvidamerika, Āzijas valstis...” Deju kolektīvā šobrīd ir 26 dalībnieki, kaut gan vidējās deju paaudzes deju kolektīvam, lai piedalītos skatēs pietiek ar 8 pāriem.

Vislielākā balva – sajūsma skatītāju acīs

Par ikviena deju kolektīva atskaites punktu tiek uzskatīti skatēs sasniegtie rezultāti. 2005.gadā, kad visas Latvijas deju kolektīvu sniegumu vērtēja pēc punktu sistēmas, izrādījās, ka “Raksti” visu Latvijas dejotāju, tostarp arī profesionāļu vidū, ir 18.vietā. Pavisam vērtēšanā piedalījās 300 kolektīvu, tā kā par ogrēniešu dejotprasmi varat spriest paši. Taču, kā atzīst dejotāji, ne jau skatēs iegūtās vietas un punkti ir galvenais, vislielākā balva ir tā, ja zālē sēž apmierināts skatītājs. “Pats galvenais ir cilvēka acis. Ja pēdējā rindā var ieraudzīt spīdumu skatītāju acīs, tas nozīmē, ka viņiem patīk, kā mēs dejojam. Arī pašiem gandarījums,” teic Pēteris Āboliņš.

“Rakstu” dejotāji arī atklāj, kā atšķirt pieredzējušu dejotāju no iesācēja. Jauniņais skatīsies tikai grīdā vai citam dejotājam mugurā, lai varētu izdejot vajadzīgos soļus, bet “profiņam” atliks laiks arī paskatīties zālē un pasmaidīt. Lai izturētu garās mēģinājumu stundas, nepieciešama arī laba fiziskā sagatavotība. Un te jaunība nav nekāda priekšrocība. “Pieredzējis dejotājs var nodejot visas dejas pēc kārtas, bet jaunais ātri vien aizelsīsies,” skaidro Pēteris.

Dejo, dejo, kamēr saskatās...

“Es nācu uz šo kolektīvu tāpēc, ka te ir tādi īpaši cilvēki un patīkama aura. Mums ir izveidojies kolektīva kodols, kas arī tos pārējos satur kopā,” stāsta Pēteris. Labās auras vilināti, uz mēģinājumiem dejotāji brauc pat no Rīgas, Mārupes un Carnikavas. “Rakstos” dejo ne tikai pa vienam, bet arī veselām ģimenēm. Arī mani sarunas biedri uz mēģinājumiem nāk kopā – Pēteris ar sieviņu Guntu, bet Gints ar Antru. Izteiktu dejošanu tikai ar savu dzīvesbiedru dejotāji gan labprāt neatbalsta, lai “to emociju  citādākā gaismā parādītu”... Piemēram, Antra ar Gintu dejo kopā tikai 5 dejas no 20.

Vismaz trīs pāri sastapušies un saskatījušies tepat deju kolektīvā. “Mums kolektīvā ir daudz ģimeņu. Galvenais, ka kopā ir vieglāk, arī intereses neatšķiras,” stāsta Antra.

Un turpina: “Man nepatīk cilvēki, kuriem ir tikai darbs un mājas, viņi kļūst kūtri un nīgri. It sevišķi šajā saspringtajā laikā, kad visapkārt par krīzi vien runā. Deja palīdz atbrīvoties no saspringuma un ļauj uztvert visu vienkāršāk.” Dejotāji arī nebēdā, kur likt vakaros bērnus, bet ņem viņus līdzi uz mēģinājumiem. Ir gadījies, ka vienā reizē sanākuši pat septiņi bērni. Kurš no dejotājiem tajā brīdī nav nodarbināts, tas tad arī pieskata “Rakstu” jauno paaudzi. Dejotāji atklāj, ka daži mazuļi gatavojušies skatēm un koncertiem, vēl mammas puncī būdami.

Jubilejas izskaņa gaidāma Stambulā

“Rakstiem” ir ne tikai savs prezidents, bet arī finanšu ministrs, kurš atbild par biedru naudas tēriņu lietderīgu izmantošanu, kultūras ministrs gādā, lai visi būtu apsveikti dzimšanas dienā, kambarkundzes pārziņā ir visi skatuves tērpi, bet arhivārs iemūžina vai katru deju kolektīva soli pašu mājās un ārzemju braucienos. Arī pēc veiksmīgi nosvinētas jubilejas “Rakstu” kolektīvs vasarā plāno braukt uz starptautisku deju festivālu Turcijā, kur varēs izdejoties Stambulā. “Rakstiem palikuši neapgūti vēl divi kontinenti – Āfrika un Austrālija. Kamēr tas vēl nav izdarīts, tikmēr visiem jādejo,” ar optimismu nākotnē raugās kolektīva prezidents Gints Sproģis.